Nāve, atkarības, naudas grūtības, garīgas salimšanas, šķiršanās un pārejas posmi var negatīvi ietekmēt visus ģimenes locekļus. Stresainu notikumu vai līdzekļu sarukuma laikā problēmas atrisināt nav viegli. Tās var novest pie naidīgiem strīdiem, spriedzes un aizvainojuma. Konflikti var pasliktināt visu ģimenes locekļu funkcionalitāti. Iemācies efektīvas problēmu risināšanas prasmes, lai tiktu ar tām galā.
Izstrādājiet veselīgus problēmu risināšanas veidus
- Ieplānojiet laiku pārrunām grupā. Saskaršanās ar ģimenes problēmām un to pārvarēšana var likties kas neiespējams. Lai nu kā, strādājot kopā, šo problēmu atrisināšana kļūst iespējamāka. Pirmais solis ceļā uz risinājumu ir piekrišana, ka problēma pastāv. Tālāk, kad gaisotne ir kļuvusi mierīgāka, visiem kopā ir jāplāno un jāizdomā stratēģija problēmas risināšanai.
- Ieplānojiet tikšanos visiem izdevīgā laikā. Iepriekš pabrīdiniet pārējos ģimenes locekļus, kāds būs tikšanās mērķis, un lūdziet, lai viņi ierodas ar saviem ierosinājumiem vai risinājumiem.
- Apzinies, ka mazi bērni ģimenes sapulcē var būt traucēklis. Ja jūti, ka varētu notikt asas vārdu pārmaiņas vai pārrunāti nepatīkami temati, savāciet bērnus citā istabā.
- Terapisti bieži iesaka ģimenes sapulces noturēt regulāri. Šī taktika dod iespēju izrunāt nesaskaņas pirms izveidojies dziļāks aizvainojums. Regulāra izrunāšanās ģimenes locekļu starpā var uzlabot jūsu saikni un savstarpēju komunikāciju.
- Fokusējieties uz vienu nesaskaņu. Rodoties nesaskaņām, cilvēkiem ir tendence celt gaismā visas jebkad notikušās, neatrisinātās nesaskaņas ar citiem ģimenes locekļiem. Tas traucē atrisināt esošo konfliktu un padara diskusiju bezjēdzīgu.
- Mēģiniet atklāt esošās problēmas cēloņus. Pagātnes notikumu uzjundīšana šajā gadījumā nepalīdzēs.
- Ļaujiet visiem izteikt savas patiesās domas. Tieša komunikācija ir pamatā efektīvai problēmas risināšanai. Katram loceklim, izmantojot “es” formu, jāizsaka savas vēlmes, vajadzības un raizes.
- Atceries, ka jūsu mērķis ir neļaut problēmai izplatīties un rast tai risinājumu. “Es” formas apgalvojumi katram ļauj izpausties un cienīt vienlaicīgi klausītājus. Šādi apgalvojumi atļauj uzņemties atbildību par savām sajūtām un ieteikt līdzekļus kopīgam risinājumam.
- “Es” formas apgalvojumi varētu būt: “Es uztraucos, ka mūsu ģimene varētu izjukt. Man patiktu, ja mēs spētu atrisināt savas problēmas.” vai “Kad tētis dzer, man paliek bail, jo viņš sāk kliegt. Es gribētu, lai viņš atmet dzeršanu.”
- Klausies, nepārtraucot runātāju. Lai nonāktu pie saprašanās, obligāti ir jāuzklausa pārējie iesaistītie. Tikai aktīvi ieklausoties visās iesaistītajās personās, ir iespējams viņus saprast. Aktīva klausīšanās sevī ietver uzmanības pievēršanu otra tonim, ķermeņa valodai, atļaušanu runāt bez pārtraukumiem vai piezīmēm, teiktā pārfrāzēšanu, lai būtu drošs, ka pareizi saprati dzirdēto.
- Efektīva klausīšanās runātājam liek justies uzklausītam, rada citos vēlmi klausīties tevī, kliedē argumentus un spēcīgas emocijas, konflikta laikā atjauno attiecības.
- Pieņem un cieni katra viedokli. Pieņemšana attiecas uz to, kā tu izrādi, ka atzīsti, novērtē un pieņem citu uzskatus, domas vai viedokli. Protams, tavi uzskati no citiem ļoti varētu atšķirties, bet šādā veidā tu parādīsi, ka uzskati otru par godīguma un cieņas vērtu cilvēku.
- Pieņem savus ģimenes locekļus sakot: “Es ļoti priecājos, ka tu juties pietiekami droši, lai dalītos tajā ar mani.” vai “Es novērtēju tavu vēlēšanos strādāt pie risinājuma.”
- Kopīgi izlemiet, kāds būs atrisinājums. Kad katrs būs izteicis savas vēlmes, vajadzības un satraukumus, centieties atrast kompromisu. Izsveriet visus ieteikumus, ko esat izteikuši, un mēģiniet atrast zelta vidusceļu. Visiem klātesošajiem jājūtas labi attiecībā uz piedāvāto atrisinājumu. Ja nepieciešams, izveidojiet rakstisku līgumu vai piekrišanu, kurā ieskicēsiet, kā tiksiet galā ar problēmu.
- Meklējiet profesionālu palīdzību. Ja paši savu problēmu atrisināt nespējiet, vērsieties pie ģimenes terapeita, kurš dos praktiskus padomus, kā tikt galā ar to.
Apzinieties komunikācijas klupšanas akmeņus
- Rēķinieties, ka katrs ģimenes loceklis uz problēmu reaģēs citādāk. Viens no potenciālajiem šķēršļiem ģimenes konfliktu risināšanā ir veids, kā katrs no ģimenes locekļiem iztur stresa un spriedzes situācijas. Šīm atšķirībām jātiek ņemtām vērā, un katram apzināti jāizvēlas stāties pretī esošajai problēmai, lai jūs kopīgi spētu nonākt pie efektīva risinājuma.
- Dažos cilvēkos konflikti rada naidīgumu un lielu aizsargāšanos. No psiholoģiskā “cīnies vai bēdz” šī ir cīnīšanās. Šie indivīdi var nebeidzami strīdēties, lai noņemtu jebkādu atbildību no sevis, vai nevēlēties uzklausīt citu iesaistīto viedokļus.
- Citi meklē glābiņu bēgšanā. Šādi cilvēki par katru cenu varētu mēģināt bēgt no konflikta kā tāda. Viņi varētu noliegt, ka pastāv problēma, vai teikt, ka viņu spēkos tāpat nav to atrisināt. Tādi ģimenes locekļi varētu apgalvot, ka mājās nav ievērojuši nekādu spriedzi, vai ka viņus tā neietekmē.
- Apzinies savas emocijas, bet tiec ar tām galā. Emocionālā modrība ir svarīga, lai atpazītu savas un citu unikālās sajūtas. Ja tev ir grūti saprast, kā jūties, tev būs grūti kontrolēt savas emocijas vai izteikt savas vajadzības strīda laikā.
- Pirmkārt, mēģini identificēt savas emocijas. Apsver, kādas ir tavas domas, ko jūti ķermenī, ko vēlies darīt? Piemēram, varbūt tu domā “Es ienīstu šo ģimeni!”. Tavas dūres ir sažņaugtas un tu vēlies kādam iesist. Tik spēcīgas emocijas varētu būt dusmas vai nicinājums.
- Tālāk, centies kontrolēt un atvieglot šīs spēcīgās emocijas, lai varētu efektīvi risināt problēmu. Atkarībā no tā, kā tu jūties, padomā, kādā uzmundrinošā aktivitātē tu varētu piedalīties, lai mazinātu savu diskomfortu. Piemēram, ja esi bēdīgs, tu varētu gribēt noskatīties smieklīgu filmu. Ja esi dusmīgs, palīdzēt varētu izrunāšanās ar draugu vai iesaistīšanās fiziskās aktivitātēs.
- Turies pretī vēlmei norādīt uz kādu ar pirkstu. Apsūdzot kādu problēmas radīšanā, tu tikai panāksi, ka viņš ieņem aizsargpozīciju, un kavēsi produktīvu sarunas gaitu. Vienmēr centies uzbrukt problēmai nevis cilvēkam. Tu vari mīlēt, cienīt un godāt kādu, bet tev nav jāpatīk visam, ko viņš dara. Kaut gan, ja tu mīlamu cilvēku pataisīsi par vaininieku radušajās nesaskaņās, pēc tam panākt progresu būs grūtāk.
“Es” apgalvojumu izmantošana ir viena no labākajām stratēģijām, lai mazinātu vainas uzvelšanu un tai sekojošo aizsargreakciju. Saki: “Es baidos, ka tava atkarība novedīs pie citu cilvēku ciešanām” nevis “Atkarīgie vienkārši ir bīstami cilvēki, un viņu sabiedrībā nevajadzētu atrasties”.
