Pulsa pārbaudīšana ļauj tev noteikt savas sirds darbības ātrumu bez jebkāda īpaša aprīkojuma. Tas var būt noderīgi, ja tu centies zaudēt lieko svaru, vai arī tu sirgsti ar kādu slimību. Izlasi, kā tu vienkāršā veidā vari noteikt savu pulsu.
Pulsa atrašana un fiksēšana
- Izmanto savu rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, lai atrastu pulsu. Neizmanto īkšķi, jo tā pulss ir pietiekami stiprs, lai traucētu tev mērījumos.
- Atrodi radiālo pulsu. Tas ir pulss, ko tu vari sajust uz savas plaukstas locītavas. Izmanto pirkstu spilventiņus. Novieto tos uz locītavas īkšķa pusē. Viegli uzspied, līdz tu sajūti pukstus. Ja nepieciešams, kustini pirkstus apkārt kādu laiku, līdz atrodi pulsu. (Tas tur ir, tikai to ne vienmēr ir viegli atrast).
- Atrodi miega artērijas pulsu. To var sajust, pieskaroties kakla malai tieši zem zoda līnijas, novietojot rādītājpirkstu un vidējo pirkstu. Viegli uzspied, līdz sajūti pulsu. Dažreiz to ir vienkāršāk atrast nekā uz plaukstu locītavām.
- Pārbaudi un piefiksē sirdsdarbības ātrumu. Izmanto pulksteni. Saskaiti cik reižu tu jūti pukstus vienas minūtes laikā. Tā ir visprecīzākā metode.
- Ja tu steidzies, tu vari skaitīt pukstus 15 sekunžu periodā un sareizināt tos ar četri, vai saskaitīt 30 sekundes un sareizināt ar divi. Šie varianti arī der, tomēr nebūs tik precīzi kā skaitot pilnu minūti.
- Nosaki savu normālo sirdsdarbības ātrumu. Normāls pulss pieaugušam cilvēkam miera stāvoklī ir 60 līdz 100 sitieni minūtē. Bērniem līdz 18 gadiem tie ir 70 līdz 120 sitieni minūtē. Jebkura fiziska aktivitāte palielinās pulsu.
- Pārbaudi sava pulsa stiprumu – vai tas ir stiprs vai vājš. Tava pulsa stiprumu nevar izskaitļot precīzi, bet pieredzējuši profesionāļi to varēs raksturot kā vāju, spēcīgu vai lēkājošu. Tas ir sirds un asinsvadu sistēmas veselības rādītājs.
- Pārbaudi sava pulsa ritmu. Pievērs uzmanību pulsācijas regularitātei un pauzēm starp pukstiem. Ja tavs pulss ir pastāvīgs, tas ir regulārs un normāls. Ja tu ievēro pauzes vai citus traucējumus pulsā, tas ir neregulārs. Tas ne vienmēr nozīmē kaut ko bīstamu, taču, ja tu ievēro neregularitāti ilgstošā laika periodā, meklē medicīnisko palīdzību.
Ko darīt, ja tu nevari atrast savu pulsu
- Mēģini izmantot pirkstu galus tā vietā, lai novietotu pirkstus uz rokas. Novieto pirkstgalus dažādās vietās un mēģini sajust pulsu.
- Variē ar pirkstgalu spiedienu. Dažkārt pieskaroties maigāk vai spēcīgāk var viegāk atrast pulsu.
- Pamēģini mērīt pulsu, turot roku pret zemi. Turot roku tuvu galvai pulss var kļūt ne tik izteikts. Pret zemi novietota roka nedaudz mainīs tavu asins plūsmu un padarīs vieglāk noteikt pulsu.
- Izmanto stetoskopu. Ja tev ir šāds rīks, izmanto to. Pacel vai novelc savu kreklu, novieto stetoskopu pie savām krūtīm un klausies. Skaiti katru sitienu, kad to dzirdi un klausies, vai nav fiksējami izlaisti sitieni.
Nosaki savu maksimālo un vēlamo pulsu
- Noskaidro savu potenciālo maksimālo sirdsdarbības ātrumu. Tas ir augstākais rādītājs, kādu tu vari sasniegt. Tu izmantosi potenciāli augstāko sirdsdarbības ātrumu, lai noteiktu savu vēlamo pulsu. Lai to noteiktu, vadies pēc šīs formulas: 220 – tavs vecums = paredzamais maksimālais sirdsdarbības ātrums.
- Intensīvi veic fizisko slodzi vismaz 30 minūtes. Uzreiz pārbaudi savu pulsu. Salīdzini esošo mērījumu ar iepriekš aprēķināto pēc formulas. Šiem skaitļiem būtu jābūt līdzīgiem.
Nosaki savu vēlamo pulsu. Tie ir 60 līdz 80% no tava maksimālā pulsa. Tas būs atšķirīgs katram cilvēkam, atkarībā no viņa fiziskās sagatavotības.
