Nolaupīšanas notiek visās pasaules malās visdažādāko iemeslu dēļ. Noziegumu var veikt ģimenes loceklis, seksuāls uzbrucējs vai kāds, kurš vēlas pret ķīlnieku dabūt izpirkuma naudu. Šādi noziegumi nav tipiski, vienveidīgi. Aizvien vairāk cilvēki ceļo, dodas uz citām valstīm, un vislabākais veids, kā cīnīties pret potenciālu uzbrucēju, ir būt saudzīgam un rūpīgi pārdomāt savas gaitas. Kamēr dažos gadījumos labāk ar nolaupītāju sadarboties, biežāk var būt nepieciešams ātri izbēgt, tev jādomā ātri un jārīkojas apņēmīgi. Nolaupītāja iztulkošana un apkārtnes apzināšanās var izglābt tev dzīvību.
- Domā par savu drošību. Veic piesardzības pasākumus. Ja tu staigājies publiskā vietā, vienmēr pievērs uzmanību cilvēkiem sev apkārt. Esi uzmanīgs tā vietā, lai iebāztu ausīs austiņas un soļotu nodurtu galvu. Veido paradumu – katru reizi, nokļūstot jaunā vidē, atrodi sev avārijas izeju. Izvairies no tumšām ieliņām, vārtrūmēm un/vai sarunā sev pavadoni. Ēdot ārpus mājas, nesēdi ar seju pret sienu. Naktī aizslēdz logus un durvis. Nēsā līdzi telefonu un drošības ierīces, piemēram, kaklā iekarinātu skaļu svilpi. Ja ceļo uz ārzemēm, nēsā vietējo laikrakstu vai žurnālu. Internetā izlasi, no kā konkrētajā valstī būtu jāpiesargās.
- Seko intuīcijai vai iekšējam instinktam, ja kāds tevi aizdomīgi vēro, lai cik neracionāli tas būtu, ieklausies sevī. Ieiešana veikalā, maršruta maiņa un turēšanās publiskā vietā, sekojot iekšējām sajūtām, var tevi izglābt no nolaupīšanas.
- Variē savus maršrutus un laiku, lai potenciālais uzbrucējs nenojaustu tavus plānus. Atrodi vairākus veidus, kā nokļūt no mājām uz darbu un mainītu citus ierastos ceļus.
- Izveido plānu. Potenciālie uzbrucēji parasti gūst virsroku, jo viņu pusē ir pārsteiguma elements. Tu vari sagatavot sevi pirms uzbrukuma, izvērtējot iespējamo situāciju. Kāda veida noziegums pret tevi visticamāk varētu tikt veikts? Ko tu darītu, ja kāds tevi mēģinātu nolaupīt? Izpēlē galvā iespējamos scenārijus, un, ja nu uzbrukums tiešām notiks, tu būsi gatavs rīkoties acumirklī.
- Esi gatavs pretoties, nēsājot līdzi piparu gāzi, pagarināmu metāla steku vai improvizē un izmanto ķēdē iekārtas atslēgas, lai iebelztu uzbrucējam pa acīm. Turot atslēgu starp pirkstiem kā duramo, tu vari savainot pats savas cīpslas, kaut gan arī uzbrucējs gūtu vērā ņemamus ievainojumus.
- Ja tev uzbrūk vairāki bruņoti cilvēki, kuri vēlas dabūt atlīdzību un ir nolēmuši tevi turēt kādā izolētā vietā, no kuras reāli izglābties praktiski nav iespējams, tad visprātīgāk būtu sadarboties jau no paša sākuma. Tā ir ierasta sistēma dažās Dienvidamerikas vietās, kur organizēti grupējumi nolaupa cilvēkus peļņas nolūkos. Apmēram 95% ķīlnieku šādās reizēs tiek atbrīvoti dzīvi, un lielākā iespēja tikt nogalinātam pastāv pirmo minūšu laikā, kad kaut kas noiet greizi, parasti, ja upuris mēģina bēgt vai cīnās pretī.
- Ja uzbrucējs nav bruņots, ja uzbrukums ir seksuāla rakstura un/vai, ja atrodies netālu no publiskas vietas, kur ir iespēja ātri dabūt palīdzību, tev vajadzētu cīnīties vai darīt jebko, lai aizbēgtu no uzbrucēja. Šādi visbiežāk notiek uzbrukumi attīstītajās valstīs un situācijās, kad upuris ir sieviete vai bērns.
- Bēdz! Ja tev ir izdevies izbēgt, tad skrien uz tuvāko publisko vietu un turpini saukt pēc palīdzības. Neskaties atpakaļ un neapstājies, līdz neesi drošībā. Kas ir drošība, atkarīgs no apstākļiem. Policijas darbinieka klātbūtne ir gandrīz tikpat pietiekama kā pūlis ( šīs situācijas gan ir drošas tikai tad, ja policists vai apkārtējie cilvēki saprot, kas noticis). Turpretī, ja esi cittautietis nedraudzīgā valstī, droši varētu būt tikai draudzīgas militārās patruļas vai vēstniecības teritorijā.
- Radi šķērsli starp sevi un uzbrucēju. Varbūt tu nevari noskriet savu uzbrucēju, bet tu vari radīt starp jums šķērsli – cilvēku grupu, dzīvu ielu vai pat mašīnu (kurai vari skriet apkārt, ja tev dzenas pakaļ). Tas varētu aizturēt viņu pietiekami ilgi, lai pats vari aizbēgt, vai likt viņam padoties.
- Uztaisi scēnu. Sauc pēc palīdzības. Nespiedz. Spiegšana iedrošinās uzbrucēju un liks tev izskatīties pēc medījuma. Tiešas komandas pretimstāvošajam, lai apstājas, blakusesošajam, lai zvana policijai. Tiešas pavēles biežāk tiek ievērotas, bet spiegšana – ignorēta. Tu gribi palīdzību nevis tikai lieciniekus. Šī tehnika ir sevišķi veiksmīga publiskās vietās vai blakus tām, jo uzbrucējs centīsies neizskatīties aizdomīgs, lai apkārtējie neiejauktos un nezvanītu policijai. Bērniem, kuri bieži vien nespēj cīnīties vai aizbēgt no uzbrucēja, apkārtējie cilvēki ir vienīgais glābiņš. Nevajag vienkārši šausmās kliegt vai bļaut “Palīgā!”, jo cilvēkiem ir tendence to neievērot. Ja iespējams, vajag izkliegt lietas apstākļus un uzbrucēja aprakstu: “Vīrietis ar nazi dzenas man pakaļ! Viņam ir zils krekls un saplēsti džinsi!” Bērniem jāiemāca saukt: “Mani mēģina nolaupīt! Es nepazīstu šo cilvēku!” vai “Palīgā! Tā nav mana mamma/tētis!” Uz uzbrucēju vērsts: “Es tevi nepazīstu! Liec mani mierā! Neaiztiec mani!” arī pievērsīs apkārtējo uzmanību. Tam vajadzētu atbaidīt tavu uzbrucēju un pārliecināt apkārtējos, ka tavs apgalvojums nav tikai joks/spēle/strīds, vai, sliktākajā gadījumā, viņiem būs uzticamas liecības, kuras nodot policijai, no notveršanas izvairīties neizdosies.
- Ķeries pie cilvēkiem un/vai objektiem. Diemžēl cilvēki bieži minstinās, pirms iejaukties uzbrukumā. Noķer kāda uzmanību un liec viņam iejaukties, sagrābjot viņu, turot un saucot komandas (nespiedzot), izskaidrojot situāciju. Tagad garāmgājējs ir iejaukts cīņā pret uzbrucēju, un izredzes ir tavā labā, sevišķi, ja esi sieviete vai bērns. Ja tuvumā nav cilvēku, pieķeries pie kāda objekta – laternu staba, autostāvvietas skaitītāja vai sava divriteņa. Ja nevari aizmukt, tu vismaz vari novērst aizvešanu pret paša gribu.
- Cīnies tā, it kā no tā būtu atkarīga tava dzīvība, jo tā tiešām var būt. Cīnies ar zobiem un nagiem, lai neļautu uzbrucējam iegūt kontroli. Kaut gan visiem vajadzētu iziet pašaizsardzības kursus, lai atvairītu uzbrukumu, īpaši treniņi nav nepieciešami. Tāpat tev nevajag “uzvarēt” uzbrucēju. Jācīnās tādēļ, lai izrautos no ļaundara satvēriena vai iegūtu laiku skriešanai prom. Ja uzbrucējs ir seksuāla rakstura, un tu domā, ka iespēja izbēgt ir neliela, tāpat cīnies visu laiku. Izvarotāji parasti izvēlas vieglus upurus, kuri nepretojas un nespurojas pretī. Ja cīnīsies pietiekami stipri, viņš varētu nolemt, ka neesi īstais mērķis, un atlaist tevi. Vairums uzbrukumu tiek pārtraukti, sastopot pretestību. Sākumā verbālu, tad fizisku. Ieroči dramatiski samazina veiksmīga uzbrukuma iespējamību.
- Cīnies negodīgi. Dari visu, kas nepieciešams, lai izbēgtu – šis nav boksa mačs. Pacel un sit ar jebkuru smagu priekšmetu, kas ir pa rokai. Ja tev ir piparu gāze vai elektrošoks, izmanto to. (Ja tev pieder kāds no šiem ieročiem, iemācies, kā tos pareizi izmantot. Palūdz, lai kāds tev parāda, kā ar tiem pareizi rīkoties. Ja aizmirsīsi, ka ierocis atrodas somiņā, tad tas būs bezjēdzīgi vai, vēl sliktāk, uzbrucējam būs ierocis, ko izmantot pret tevi) Ja uzbrucējs tevi sagrābj, nebaidies un nekaunies izmantot zobus. Šokējot viņu, nokožot gabalu auss, pirksta vai deguna, tu iegūsi vajadzīgo laiku, lai aizbēgtu.
- Tēmē pa jūtīgajām vietām. Iebaksti uzbrucējam acīs; iesit pa kājstarpi, degunu, rīkli vai nierēm; stipri berzē savu pēdu pret viņu stilbu, ar papēdi uzbliez pa viņa pirkstgaliem vai iesper pa celi. Tavi elkoņi, ceļi un plaukstas ir efektīvi sišanas rīki. Sažņaugtu dūri vari izmantot kā āmuru, bet, ja neesi trenējies, neveic taisnus sitienus – tu drīzāk salauzīsi savu roku nekā ievainosi pretinieku. Sit stipri un nepārtrauc to darīt, kamēr neredzi, ka uzbrucējs vairs nav spējīgs turpināt uzbrukumu. Ar vienu stipru sitienu nepietiks, tas viņu apdullinās un sadusmos. Ideja ir apturēt uzbrucēju, un, lai to izdarītu, viņam jānodara ļoti nopietni miesas bojājumi. Tavs mērķis nav viņu nogalināt, tikai apturēt. Nāve var būt blakusefekts, kas radies pašaizsardzības laikā. Lai ko arī tu darītu, ja esi sācis cīnīties, neapstājies, kamēr neesi drošs, ka varēsi aizbēgt. Tagad uzbrucējs ir dusmīgs un noteikti var paskriet ātrāk par tevi. Tikai sit ar elkoņiem un ceļiem, līdz viņš kļūst bezspēcīgs. Tad izsauc policiju.
- Neķepurojies. Ķepurošanās un nagu izmantošana tikai radīs to, ko policisti sauc par “pretošanās pazīmēm”, kas atstāj pēdas uz uzbrucēja, un no tava ķermeņa pēc nāves savāks pierādījumus tieslietu izpildītājam. Košana palīdz tikt ārā no gandrīz jebkura satvēriena. Vai arī iespied pirkstus uzbrucēja acu dobumos, saspied viņa balseni vai kājstarpi. Ar priekšējiem zobiem spēcīgi sakožot nelielu ādas daļiņu, tu pretiniekam nodarīsi lielākas sāpes nekā kožot ar līdz galam atvērtu muti. Tiklīdz tu vairs netiec turēts, sit pretiniekam ar elkoņiem un ceļiem tik ilgi, kamēr esi pārliecināts, ka droši vari tikt prom.
- Zvani ārkārtas dienestiem. Ja tev līdzi ir mobilais telefons, zvani uz 112. Ja vari attālināties no uzbrucēja vai aizkavēt viņu, piemēram, ieslēdzoties istabā, policija varētu ierasties laikā, lai aizturētu vai vismaz aizbaidītu uzbrucēju. Ja nu tomēr tevi uzreiz apklusina, mēģini noslēpt telefonu un zvani policijai brīdī, kad sagūstītājs neskatās. Ja tev nav mobilā, mēģini izmantot jebkuru tuvumā esošo telefonu. Ja tu vari izmantot taksofonu, pie tā var arī pieķerties. Ja uzbrucējs nespēs aizvākt tevi no notikuma vietas, viņš varētu aizlaisties, zinot, ka policija jau ir ceļā. Ja esi izbēdzis no uzbrucēja, skrien uz tuvāko māju vai iestādi, pastāsti viņiem, kas noticis, un izsauciet policiju. Tā tu: 1) būsi drošībā; 2) izsauksi policiju; 3) iegūsi lieciniekus.
- Melo par priekšrocībām, kuras tev varētu būt. Tev jādara jebkas, lai uzbrucējam liktos, ka viņš atrodas nedrošā situācijā. Tas nozīmē melot par priekšrocībām, kuru tev patiesībā nav.
- “Mans tētis ir policijas priekšnieks. Tu negribi to darīt.”
- “Man ir dehidratatīvais pneimoniski hroniskais sindroms (izdomāta slimība). Man ik pa trijām stundām jādzer zāles, savādāk es nomiršu. Ja tu mani paņemsi, tad tiksi apsūdzēts par slepkavību, lai vai kas.”
- “Divus kvartālus tālāk ir policijas iecirknis. Kāpēc tu to dari šeit?”
- Atrodi jebko, kas izskatās oficiāli, un apgalvo, ka tur atrodas kameras: “Rekur, bankomāts! Tu zini, ka viņiem ir slēptās kameras, vai ne?” vai ieraugi priekšmetu, kurš kaut nedaudz izskatās pēc kameras: “Tu zini, ka tā ir videonovērošanas kamera, vai ne?”
- Vislabāk ir zvanīt policijai, bet, ja kādu iemeslu dēļ to nevari izdarīt (pazaudēji telefonu utml.) , tev vajadzētu vienmēr teikt uzbrucējam, ka policija ir ceļā: “Es piespiedu ārkārtas pogu savā telefonā, policija jau brauc šurp. Bēdz prom, un tu netiksi noķerts!”
- Ja jūs atrodaties dzīvojamajā zonā, melo un saki, ka kaimiņam vai visai zonai ir sava video novērošanas sistēma, kurā tiek ziņots par katru aizdomīgo darbību. Ja tu tiešām esi zināmā apkaimē, tad vismaz pieci cilvēki atrodas savās mājās un var tevi sadzirdēt.
- Vēl viena lieta, ko vari darīt, ja esi dzīvojamā teritorijā – izliecies, ka dzīvo tuvākajā mājā/dzīvoklī, un dodies mājās. Neizrādi, ka tā nav tava māja. Vai nu pieklauvē pie durvīm vai izliecies, ka piespied zvana pogu, un saki mammas/tēta/māsas/brāļa vārdu un tēlo, ka tevi tūlīt ielaidīs iekšā.
- Samierinies ar nolaupīšanu. Ja neviens no šiem veidiem nepalīdzēja tev izvairīties no uzbrukuma un/vai nolaupīšanas, esi paklausīgs, dari visu, ko laupītājs prasa, un ceri, ka drīz tiksi atrasts.
