Stress. Mēs visi ar viņu sastopamies, vai tas nāk no darba, ģimenes dzīves, drāmas ar draugiem, attiecībām vai finansēm, stress ir vienmēr un visur. Kamēr neliels daudzums stresa ir labs priekš Jums, atļaujot augt fiziski un mentāli, hronisks stress ir bīstams un veselībai nelabvēlīgs. Ilgstošs stress var novest līdz galvassāpēm un citām veselības problēmām, kas ierobežos darba spējas, domāšanu skolā un arī attiecības. Lai neļautu stresam pārņemt tavu dzīvi, izmēģini dažas stresa menedžementa metodes, lai izvairītos no stresa kamēr tas nav sabojājis tavu veselību.
Ņem vērā to, ka stress sākas līdz ar mūsu notikumu uztveri
Tavam ķermenim ir ļoti efektīva reakcija pret bīstamiem notikumiem, kas “uzpumpē” tavu atbildi uz attiecīgo stresa notikumu, atļaujot Tev izdarīt lietas, kuras tu nevarētu izdarīt tāpat vien. Dažādas reakcijas pāatrina tavu sirdsdarbību un pulsu, kā arī tavi muskuļi savelkās ciešāki.. Šādas situācijas dažkārt dod cīņas sparu jeb motivāciju atrisināt esošo problēmu. Ir tikai jāsaprot, kas ir par daudz un kas nē. Tev ir jāiemācās veidi, kā pretoties ķermeņa stresa reakcijām, lai nepakļautu sevi ikdienišķam stresam, kas nav labvēlīgs Tavai veselībai.
Identificē domas, kas noved līdz stresam
Bieži vien, mēs pieredzam neproduktīvas, negatīvas domas, kas mūs nomāc un aktivizē stresa hormona atbrīvošanu ķermenī. Tā ir atbilstoša atbilde, ja piemēram, Jūs nonākat stresa situācijā sastopot savā ceļā “izsalkušu” lāci, taču ja reaģējat uz katru sīkumu, kā piemēram nokļūšanu lielā satiksmē, tas nozīmē, ka esat pakļauts ikdienas stresam un tas nav labi. Indentificē savas biežākās stresa pazīmes un domas, kas veicina dusmas, lai saprastu, kā vēlāk to varētu kontrolēt un samierināties, nepakļaujot sevi katrai stresa situācijai.
- “Vajadzētu” vai “Nepieciešams” argumenti: Tev vajadzētu izveidot stingrus nosacījumus sev, ko “vajadzētu” “ir nepieciešams” vai “nevajadzētu” darīt, kad jūtaties stresains vai dusmīgs.
- “Visu vai neko” domāšana: Jūs redzat lietas tikai kā melns vai balts, un slikts vai labs. Tā vietā, lai apzinātos sarežģītības (vai “pelēkās zonas) būdams cilvēks, lietas ir vai nu sliktas vai labas, un nav nekā cita pa vidu.
- Ja nu?: Centies neģenerēt domas, jeb iekšējo monologu ar sevi par lietām, kas Tevi var uztraukt, kā piemēram: Ja nu mans bērns ir cietis? Ja nu man neizdosies? Ja nu es nokavēšu un tā tālāk – Izvairies no šī iekšējā monologa jeb “balsīm”.
Izaicini savas negatīvās domas
Cits veids kā cīnīties ar stresainām domām, ir pajautāt sev- vai tā ir pierādīta patiesība? Rūpīgi apdomājot savas domas var palīdzēt tev objektīvi saprast to, vai jūs vienkārši nemelojat sev un veicināt nevajadzīgu stresu, tādā veidā nekavējoties saprotot to, vai tas ko domājat ir patiesība vai nav.
Raksti dienasgrāmatu
Lai gan dienasgrāmatas rakstīšana jeb piezīmju veidošana sev var likties dīvaina un nevajadzīga, pierakstot savas domas regulāri var palīdzēt tev cīnīties ar stresu. Kad jūties stresains vai domā sliktas domas, pieraksti to uz baltas lapas. Šī ir alternatīva, ja nevēlies ar nevienu par to runāt, tas ļaus tev “izlādēties” savādākā veidā.
- Raksti droši un bez bailēm. Tava dienas grāmata ir tikai priekš Tevis, nevienam nav nepieciešams to lasīt un uzzināt par ko Jūs uztraucaties. Tā ir droša vieta, kur paust savas emocijas, raizes un jūtas. Kad tavas “sliktās” domas būs uzrakstītas uz papīra, tās tiks mazāk pielietotas tavās smadzenēs.
- Rakstot par savām stresa problēmām un bailēm, var vēlāk palīdzēt tev saprast, no kā un no kurienes tas viss veidojas.
