Mūsdienu sabiedrībā garīgums ir palicis otrajā vietā aiz daudzām citām prioritātēm. Garīgā bada pasaulē mēs zaudējam saikni ar savu cilvēcību. Mēs attopamies dzenoties pakaļ citu sapņiem un mēģinām sekot citu izveidotām konstrukcijām par to, kādām, viņuprāt, būtu jābūt mūsu dzīvēm. Beigās mēs atrodam tukšumu, kuru izmisīgi esam centušies piepildīt ar bezjēdzīgām lietām. Ja tu lasi šo rakstu, tad apsveicam, tu jau esi uz pareizā ceļa. Šeit tu uzzināsi, ka nekad nav bijusi vajadzība aizpildīt tukšumu, jo, atrodot saikni ar savu patieso garīgumu, tu redzēsi, ka tāda lieta kā deficīts neeksistē. Mēs esam tieši tur, kur mums jābūt, darot to, kas vislabāk palīdzēs mums augt. Ja tavs jautājums ir – kā es varu garīgi sadzīt? – tad zini, ka tu jau to esi sācis darīt.
- Mīli sevi. Šis vienmēr ir pirmais solis uz savienošanos ar savu garīgumu. Ja tu sevi esi šaustījis par “nepareizas” dzīves dzīvošanu vai vandījies savā pagātnē, tad zini, ka ir īstais brīdis to pārtraukt. Zini, ka, sakot sev negatīvas lietas, tu samazini savu garu un nokļūsti tālāk no vietas, kur gribi atrasties. Lielisks vingrinājums ir savu domu novērošana, necenties tās sadalīt labajās un sliktajās, vienkārši vēro tās. Tas tev palīdzēs vairāk mīlēt sevi, un dziedēs tavu garu.
- Novēro savu prātu. Šis solis ir turpinājums vingrinājumam no pirmā soļa. Kad tu izslēgsi spriedumus no savas garīgās telpas, tu redzēsi savas domas skaidrāk. Daudziem cilvēkiem ir teikts, ka garīgums ir reliģiozos noteikumos, kas nozīmē, ka tev jāseko konkrētiem likumiem. Ir iespējams, ka, pārstājot tiesāt savas domas kā labas vai sliktas, tu nokratīsi nevajadzīgus jēdzienus vai ticības, un tām pār tevi vairs nebūs varas. Šajā stadijā daži cilvēki redz vairāk par emocionālām reakcijām, un iegūst izpratni par cēloņiem, kuri rada šīs emocionālās reakcijas.
- Esi pacietīgs. Dzīšana nenotiek vienas dienas laikā, it īpaši garīga dzīšana. Tu vari strādāt ar savu garu veselu desmitgadi un vienu dienu saprast, ka esi nonācis kādas vecas ticības varā, kura, kā tu domāji, sen bija zudusi. Sevis šaustīšanā nav nekāda labuma, vienkārši esi pacietīgs, tāda ir dzīve, ļauj tai ritēt savu gaitu. Ja tu strādā pie tā, lai pastāvētu par sevi, novelkot veselīgas robežas, taču attopies taustoties tumsā, neuztraucies, mācība parādīsies vēlreiz, lai tev būtu iespēja mēģināt vēlreiz. Pacietība dzīšanas procesā ir viens no labākajiem sabiedrotajiem, jo bieži vien mācības atkārtosies vairākas reizes, līdz sapratīsi tās pareizi.
- Saproti, ko garīgums nozīmē tev. Kā minēts iepriekš, vairākums cilvēku ir auguši ar priekšstatu, ka garīgums norisinās tikai templī, zem stingra noteikumu un reglamentu kodeksa. Ja šāda vide tev liek justies neērti, tad, visticamāk, šī ir vieta, kura tikai slāpēs tavu garu. Vairāki metafiziskie dziedinātāji un filozofi ir norādījuši uz garīgumu kā atmošanās procesu. Tas nozīmē, ka mēs jau zinām, kuri apgabali iededz mūsu garus, mums tikai tie jāatmodina. Dažiem cilvēkiem uzkāpšana uz skatuves pūļa priekšā un izdziedāšanās no sirds ir tas, kas rada spilgto saiknes sajūtu ar viņu garu. Citiem, strādāšana ar mehāniskām ierīcēm rada sajūtu, ka viņi tajā brīdī ir savienoti ar ko varenāku. Dzīstot tu sajutīsi savu garu, un būsi spējīgs vēl precīzāk tajā iekļauties.
- Izpriecājies! Dzīšana bieži var radīt nomācošu slimnīcas palātu un citus tamlīdzīgus attēlus. Tavam dzīšanas procesam tādam nav jābūt. Smiekli tavas brūces izdziedēs ātrāk, nekā atrašanās situācijā, kura tevi nomāc. Aizej uz atrakciju parku, pievienojies bundzinieku grupai, nopērc suni, ved suni uz parku un tā tālāk. Saules gaisma aizpūtīs prom no tava gara vecos zirnekļu tīklus, ja tu kādu laiku pavadīsi tās siltumā. Atceries, ka dzīšanas process padarīs tevi stiprāku, biežāk atļaujot gan raudāt, gan smieties.
- Jūti savas emocijas. Atļauj emocijām nākt ārā no viņu nomāktajiem apvalkiem. Ja tu dzirdi aizkustinošu stāstu, necenties aizturēt asaras, ja tās nāk, šis ir tavs gars, runādams fiziski. Kā sabiedrība mēs esam mācīti, ka dažas emocijas ir labas, bet dažas sliktas, tas ir nepatiess priekšstats. Tavas emocijas dzīves ceļojumā spēlē neatņemamu lomu, neļauj no nepareizas informācijas brūvētām idejām tās sasaistīt. Ja tu atrodies neērtā situācijā, legalizē savu emocionālo reakciju, nevis iekausti to par uzrašanos. Dzīstot tu atskārtīsi, ka jūties ērti, izpaužot savas patiesās emocijas, drīzāk, nekā izpaužot to, ko vēlas citi.
- Dod citiem. Dodot citiem, tavs gars paceļas nebijušos augstumos, jo tu zini, ka viņi tavas dāvanas izmanto pilnībā. Dodot tu sapratīsi, ka daudz vairāk iegūsti pretī. Kad palīdzi dzīt citiem, tu sapratīsi, ka šajā procesā dzīsti pats. Došana citiem nenozīmē, ka tev jāpiesakās par brīvprātīgo palīgu trūkumcietējiem vai jāpamet sava māja, jo katram tas nozīmē ko citu. Dažiem patīk rakstīt iedvesmojošus blogus, citi izbauda gatavošanu saviem tuviniekiem un tā uz priekšu. Dod citiem to, ko tev patīk darīt, tā tu radīsi brīnišķīgu sajūtu gan citiem, gan sev.
