Dzīvošana mierā nozīmē dzīvot harmonijā ar sevi, citiem cilvēkiem un visām dzīvajām būtnēm tev apkārt. Lai arī tev pašam būs savi uzskati par mierīgu dzīvošanu, un uz taviem uzskatiem un dzīvesveidu balstītas ārējās izpausmes, ir daži miera pamatprincipi, kurus nedrīksti aizmirst – nebūt vardarbīgam, būt iecietīgam, turēties pie nepārspīlētiem uzskatiem un svinēt brīnumaino dzīvi. Šajā rakstā būs ieteikumi, kas palīdzēs tev atrast ceļu uz mierīgu dzīvi, tādu, kur tikai tu pats esi sava dzīvesceļa noteicējs.
Apzinies, ka dzīvošana mierā ir gan iekšējs, gan ārējs process.
Ārēji, dzīvot mierā nozīmē cienīt un mīlēt apkārtējos, neskatoties uz kulturālajām, reliģiskajām un politiskajām atšķirībām. Iekšēji, mums visiem jāieskatās savā sirdī un prātā un jāsaprot, kuras ir tās bailes, kas rada vardarbību, jo, kamēr mēs ignorējam plosošo niknumu iekšienē, vētra ārpusē nekad nerimsies.
Meklē veidus, ka mīlēt nevis kontrolēt citus.
Pirmais lielais solis ceļā uz mierīgu dzīvošanu ir pārstāt kontrolēt un būt pārākam par citiem cilvēkiem un iznākumiem. Mēģināt kontrolēt cilvēkus nozīmē uzspiest savu gribu un realitāti, nemaz necenšoties redzēt viņu skatījumu uz lietām. Šāda kontrolējoša pieeja jebkurās attiecībās novedīs pie konflikta. Aizvietojot vēlmi vadīt, tā vietā ar atvērtu sirdi mīlot citus, ieskaitot viņu trūkumus un atšķirības, būsi ceļā uz mieru.
- Miers pirms varas. Gandijs ir teicis, ka vara, kas balstīta uz mīlestību, ir tūkstoškārt efektīvāka un noturīgāka par to, kas iegūta ar draudiem. Ja esi iemācījies pakļaut citus cilvēkus ar savu draudošo uzvedību, izturēšanos un rīcību, tad viņi tev pakļaujas piespiedu kārtā, nevis tādēļ, ka ciena vai rūpējas par tevi. Šis nav miermīlīgs veids, kā dzīvot.
- Mācies sarunāties, atrisināt konfliktus un pārliecinoši komunicēt. Šīs ir svarīgas, konstruktīvas komunikācijas spējas, kuras tev visefektīvāk palīdzēs izvairīties no konfliktiem. Nav iespējams izvairīties no visiem konfliktiem un ne visi no tiem ir slikti, ja proti ar tiem prasmīgi tikt galā. Ja jūti, ka šajos komunikācijas veidos neesi pietiekami spēcīgs, meklē veidus, kā to uzlabot. Lai nodrošinātu mieru, ir svarīgi, lai ziņa būtu skaidra, jo konflikti visbiežāk rodas no pārpratumiem.
- Komunikācijā ar citiem izvairies no pavēlēšanas, moralizēšanas, pieprasīšanas, draudēšanas un apbēršanas ar jautājumiem tikai, lai izspiestu pārāk daudz informāciju. Jebkurš no šiem runas veidiem mudinās uz konfliktu, jo otrs jutīs, ka mēģini kontrolēt, nevis runā kā ar vienlīdzīgu.
- Pārliecinies, ka vienādos apstākļos visi ir spējīgi dzīvot pēc iespējas labu dzīvi. Cienot to, pat padoma došana sevī ietver kontrolēšanas tendences, ja izmanto to, lai iejauktos kāda privātājā dzīvē, tā vietā, lai vienkārši piedāvātu savu viedokli, negaidot, ka otrs rīkosies pēc taviem uzskatiem. Zviedru diplomāts Dags Hammerskjolds reiz teicis: ”Nezinot jautājumu, viņam bija vieglāk sniegt atbildi.” Dodot citiem padomus, mēs riskējam pieņemot, ka pilnībā saprotam otra problēmu, bet realitātē tā notiek reti, mēs tikai atspoguļojam problēmu caur savu personīgo pieredzi. Daudz labāk ir cienīt otra cilvēka inteliģenci un būt blakus, nekā uzspiest savu pieredzi kā “atbildi”. Šādā veidā tu vairosi mieru aizvainojuma vietā, cieņu otra viedokļa noniecināšanas vietā un vairosi viņu ticību saviem spēkiem tā vietā, lai aizvainotu.
Apvaldi savas pārliecības.
Domāšana galējībās un turēšanās pie uzskatiem, nekad neapsverot citu viedokļus un perspektīvas, ir drošs ceļš uz dzīvi bez miera. Šāda veida ekstrēmā domāšana parasti noved pie nepārdomātas, impulsīvas uzvedības, kurai trūkst atspoguļojums un pārdomāta rīcība. Lai arī tas varētu būt izdevīgi, jo ļauj tev pārliecināti rīkoties pamatojoties uz absolūtajiem uzskatiem, tas izslēdz citas realitātes un var viegli novest pie konflikta brīžos, kad kāds nepiekritīs taviem uzskatiem. Palikt brīvam no aizspriedumiem un izvērtēt savas pārliecības ir grūtāk, tomēr dod lielāku gandarījumu, jo tu audz kā personība un dzīvo harmonijā ar saviem līdzcilvēkiem.
- Izlīdzini savus absolūtos uzskatus, vienmēr esot gatavs apšaubīt un paskatīties uz tiem no citas puses. Pieņem faktu, ka tavi uzskati, ticība, pārliecība, kaislības ir tikai vienas no ļoti daudzām visā pasaulē. Ievēro nepārspīlētu ētikas likumu, kur visaugstāk tiek likta cieņa un cilvēku vērtība. Un atceries – vienmēr izturies pret citiem tā, kā tu gribētu, lai citi izturas pret tevi.
- Atrodi sev dažādas nodarbes, ja pieķer sevi ieņemot pārāk pārspīlētas nostājas pret citiem cilvēkiem. Ir grūti iekrist galējībās, kamēr esi aizņemts darot visdažādākās lietas, kurās tev ir iespēja satikt dažādus cilvēkus ar dažādiem dzīves līmeņiem un uzskatiem.
- Attīsti savu humora izjūtu. Humors ir miera mīļotāju atbruņojošais šarms. Daži fanātiķi pilnīgi visam pieiet ar humoru, jo ir pārāk aizņemti, lai sevi vai savus uzskatus uztvertu pārāk nopietni. Jautrība palīdz mazināt spriedzi un atklāj absolūtās domāšanas represīvās tendences.
Esi iecietīgs.
Visā, ko tu domā un dari, esot iecietīgam radīsi lielas izmaiņas gan savā, gan apkārtējo dzīvēs. Iecietība pret citiem nozīmē novērtēt dažādību, modernās sabiedrības daudzpusīgumu, gribēt dzīvot un ļaut dzīvot citiem. Kad mēs neesam iecietīgi pret citu ticībām, dzīvesveidu vai viedokļiem, rezultātā rodas diskriminācija, apspiešana, dehumanizācija un pat vardarbība. Lai dzīvotu mierā, būt iecietīgam ir viens no vissvarīgākajiem nosacījumiem.
- Tā vietā, lai pieņemtu pārsteidzīgus negatīvus uzskatus par cilvēkiem, mēģini mainīt savu perspektīvu un saskatīt labo. Mainot savu skatījumu uz cilvēku, tu vari mainīt arī to, kā viņš pats redz sevi. Piemēram, tā vietā, lai kādam teiktu, ka viņš ir stulbs vai nekompetents, sauc viņu par inteliģentu, apķērīgu un efektīvu. Tas cilvēku baros un iedrošinās dzīvot tā, lai atbilstu tavai pozitīvajai uztverei par viņu. Redzot, ka zem bravūras, dusmu vai mocekļa tēla slēpjas interesants, īpašs un iejūtīgs cilvēks, lietas var mainīties uz labo pusi.
Esi miermīlīgs.
Gandijs ir teicis: “Ir daudzas lietas, kuru dēļ es būtu gatavs mirt, bet nav nevienas lietas, kuras dēļ būtu gatavs nogalināt.” Miermīlīgs cilvēks neizmanto vardarbību pret citiem cilvēkiem un dzīvniekiem (dzīvām būtnēm). Šajā pasaulē ir tik daudz vardarbības, neļauj nāvei un slepkavībām būt daļai no tavas dzīves filozofijas.
- Ikreiz, kad kāds tevi mēģina pārliecināt, ka vardarbība ir laba, turies pie saviem uzksatiem un pieklajīgi nepiekrīti. Rēķinies, ka būs cilvēki, kuri mēģinās tevi vedināt uzstājot, ka esi pārāks par situācijā vai konfliktā iesaistītajiem cilvēkiem. Atceries, ka tā nav taisnība, bet gan izkropļots skatījums uz dzīvi, kas nolemj cilvēkus nāvei, dzīvei uz ielas un atņem bērniem vecākus. Bijusī ANO Cilvēktiesību Augstākā komisāre Mērija Robinsone ir teikusi: “Mana pieredze ar konliktiem ir tāda, ka cilvēki, kas tajā iesaistīti ilgojas pēc kaut vai tikai vienas miera pilnas dienas. Diena, kad vardarbībai pienāks gals, ir ideja, kurai ir pienācis laiks īstenoties.” Saproti reālo situāciju – vardarbība ir kas tāds, ko pat tajā iesaistītie nevēlas, un cilvēces miers ir nozīmīga vēlēšanās, pie kā turēties.
- Būt miermīlīgam nozīmē izjust līdzjūtību pret tiem, kuri ir vardarbīgi. Pat noziedznieki ir pelnījuši zināt, ko nozīmē līdzjūtība, taču, kamēr sabiedrība iesloga, spīdzina un pieļauj vardarbību mūsu cietumos un savās sirdīs, nekas nemainīsies, mēs kļūsim vienlīdzīgi ar pašiem noziedzniekiem. Meklē veidus, kā demonstrēt (ne tikai runāt) taisnības un godīguma principus, rādi piemēru.
- Izvairies no vardarbīgām filmām, neskaties ziņu sižetus, kuros ir vardarbīgs saturs, un neklausies mūziku, kurā ir vardarbīgi vai degradējoši vārdi.
- Ieskauj sevi ar mierīgiem, pozitīviem attēliem, mūziku un cilvēkiem.
- Apsver iespēju kļūt par veģetārieti vai vegānu. Daudziem, kuri vēlas dzīvot mierpilnu dzīvi, vardarbība pret dzīvnkiekiem nav pieņemama. Palasi, kādos apstākļos dzīvnieki tiek turēti fermās, farmācijas industrijā un kā tiek medīti. Tāpat painteresējies par veģetārismu vai vegānismu, un uzzināsi, kā dzīvot pasargājot dzīvās būtes.
Reflektē.
Domu reflekcija ir svarīga, bieži nepārdomāta atbilde var radīt traģisku iznākumu, jo neesi veltījis laiku domām par to, kādu rezultātu veidos pateiktais. Dabiski, ir reizes, kad ātra atbilde nodrošinās tavu drošību, bet tas neattaisno situācijas, kurās mierīga, līdzjūtīga reakcija nodrošinās labvēlīgu iznākumu visām iesaistītajām pusēm.
- Ja kāds tevi fiziski vai garīgi sāpina, nereaģē ar dusmām un vardarbību, bet apstājies un padomā. Tā vietā reaģē mierīgi.
- Pasaki, lai otrs izbeidz to, ko dara, un ka dusmas vai vardarbība nepalīdzēs atrisināt radušos problēmu. Vienkārši saki “lūdzu, nedari tā”. Ja viņi atsakās savu darbību pārtraukt, ej projām.
- Apturi sevi. Kad vien tev rodas vēlme kādam atbildēt ar dusmām, vilšanos vai aizkaitinājumu, pasaki sev “Stop!”. Aizej no situācijas vai apstākļiem, kuri nes apjukumu vai neļauj reflektēt. Iedodot sev telpu, tu rodi laiku apdomāt situāciju, pārvarēt radušās dusmas un aizvietot tās ar pārdomātiem risinājumiem, tai skaitā neatbildēšanu.
- Praktizē reflektīvo klausīšanos. Teiktais ir neprecīzs, un cilvēki stresa situācijās bieži pasaka kaut ko tikai, lai maskētu lietas, ko īstenībā domā. Džons Pauvels ir teicis: “Patiesi klausoties, mēs aizsniedzamies tālāk par vārdiem, redzam tiem cauri, lai atrastu personu, kas aiz tiem slēpjas. Klausīšanās ir meklējumi, kuros atrodam personības īstos dārgumus, tie atklājas gan verbāli, gan neverbāli.” Mierīgā dzīvošanā reflektīvā klausīšanās ir svarīga, jo tu pārstāj redzēt cilvēkus tikai no savas perspektīvas un sāc rakties dziļāk, lai izprastu, ko otrs patiesībā saka un domā. Šādi var nonākt pie efektīvām došanas-ņemšanas attiecībām tā vietā, lai reaģētu pamatojoties uz šķietamiem minējumiem un secinājumiem.
Meklē piedošanu nevis atriebību.
Kurp noved “aci pret aci” jēdziens? Parasti pie daudzām trūkstošām acīm. Bezjēdzīgi un sevi iemūžinoši, kā varam spriest pēc vēstures liecībām. Neskatoties uz to, kur mēs dzīvojam, kādai reliģijai piederam, kāda ir mūsu kultūra, pašos pamatos mēs visi esam cilvēki, kuriem ir vienādas ambīcijas un vēlmes veidot ģimenes un dzīvot ar pilnu krūti. Mūsu kulturālajām, politiskajām un reliģiskajām atšķirībām nevajadzētu radīt pamatu konfliktiem, kuri pasaulei nes tikai skumjas un iznīcību. Ja tu jūties spiests nodarīt kādam pāri, lai nedaudz paceltu savu reputāciju, vai, ja tev šķiet, ka viņu rīcība ir pelnījusi līdzvērtīgi pretīgu pretreakciju, tu vairo dusmas, vardarbību un skumjas. Lai atrastu mieru, aizvieto šīs sajūtas ar piedošanu.
- Dzīvo tagadnē nevis pagātnē. Kavēšanās domās par to, kā būtu varējis būt, un pagātnes notikumu izdzīvošana atkal un atkal, negatīvās sajūtas uztur dzīvas un rada nemitīgu iekšējo konfliktu. Piedošana ļauj dzīvot tagadnē, skatīties uz nākotni un pagātnes notikumiem mierīgi nokārtoties. Piedodot tu esi absolūts uzvarētājs, jo, izjūtot mieru par bijušo, spēsi atkal izbaudīt dzīvi.
- Piedošana paceļ tevi uz augšu un atbrīvo no aizvainojuma. Piedošana ir par mācīšanos – mācīšanos sadzīvot ar negatīvām sajūtām, kas radušās tādas rīcības rezultātā, kura padarījusi tevi dusmīgu vai bēdīgu, un tu mācies apzinoties šīs sajūtas nevis norokot tās. Piedodot tu izjūti otru cilvēku un saproti, kas viņu motivēja uz konkrēto rīcību, tev nav viņš jāattaisno, tikai jāsaprot.
- Apzinies, ka maskēt savas dusmas “aizstāvot kāda cita godu”, ir aizvainojoši. Runājot un rīkojoties cita vietā, tu atņem viņam iespēju aizstāvēties pašam, tādējādi padarot viņu bezpalīdzīgu, un tas ir tikai slikts attaisnojums nepareizai rīcībai. Ja tiek aizskarta kāda cita cilvēka cieņa, atļauj iespējamajam upurim izteikt pašam savas domas, iespējams, viņš situāciju redz savādāk nekā tu, meklē risinājumu caur piedošanu un lielāku izpratni.
- Arī, ja situācija ir tāda, ka tu gluži vienkārši nespēj piedot, tā nav iemesls vardarbībai. Norobežojies no esošajiem apstākļiem un esi labāks cilvēks.
Atrodi iekšējo mieru.
Bez iekšējā miera tu jutīsi nepārtrauktu iekšēju konfliktu. Mēģinot piepildīt savu dzīvi ar dažādām aizraušanām vai tikt augstākā sociālā slānī, nevienā brīdī neizvērtējot savas iekšējās vērtības, tu mūžīgi būsi nelaimīgs. Ja tu kaut ko ļoti kāro, bet tev tas nav, nonāksi konfliktā pats ar sevi. Ir viegli aizmirst būt pateicīgam par to, kas tev ir, ja nemitīgi centies uzlabot savu karjeru, māju vai sociālo stāvokli. Tāpat, iegūstot pārāk daudz, tu nespēsi dzīvot mierā, jo vislaik atradīsies vajadzības, kuras tev nāksies īstenot, sākot ar tīrīšanu un saimniecības uzturēšanu, beidzot ar apdrošināšanu un apsardzi.
- Atgriezies pie galvenā un skaidri apzinies, kas tavu dzīvi uzlabo un padara to skaistāku, atmetot visu pārējo.
- Kad esi dusmīgs, atrodi jauku, klusu vietiņu, kur apstāties, ieelpot un atslābināties. Izslēdz televizoru, radio vai datoru. Ja iespējams, pie dabas vai aizej garā, lēnā pastaigā. Ieslēdz nomierinošu mūziku un atstāj tikai nelielu apgaismojumu. Kad atkal esi mierīgs, celies augšā un dodies atpakaļ dzīvē.
- Vismaz reizi dienā pavadi 10 minūtes kādā mierīgā vietā, piemēram, parkā zem koka vai citur, kur neviens tevi netraucēs.
- Dzīvošana mierā nozīmē vairāk nekā tikai izvairīšanos no vardarbības. Mēģini vairot mieru visās savas dzīves jomās, samazinot stresu, cik vien iespējams. Kad vari, izvairies no stresainām situācijām, kā sastrēgumiem, pūļa u.c.
Dzīvo līksmībā.
Izvēle saskatīt pasaules brīnumus ir pretinde vardarbībai. Ir grūti būt vardarbīgam pret kaut ko, kas tev šķiet skaists, brīnišķīgs, lielisks un priecīgs, patiesi, lielākais izmisumus, ko nes karš, rodas no nevainīgā, skaistā un līksmā iznīcināšanas. Prieks rada mieru dzīvē, jo tu vienmēr esi gatavs cilvēkos un pasaulē saskatīt labo, būt pateicīgs par dzīves brīnišķajiem aspektiem.
- Nesabojā pats savas tiesības būt laimīgam. Jūtoties laimi nepelnījušam, uztraucoties, ko citi domās, ja būsi laimīgs, kā arī uztraucoties par to, ka notiks kas slikts, kad laimīgie brīži paies, tu vairo negatīvas domas, kuras traucē vairot prieku un līksmību tavā dzīvē.
- Dari lietas, ko mīli darīt. Dzīve ir kas vairāk par darbu. Darbam ir jābūt tam, kas nodrošina tavu dzīvošanu, bet tai pat laikā tev jāpiepilda sava dzīves vīzija. Thiks Nhats Hans ir teicis: “Nedzīvo pēc aicinājuma, kurš ir kaitīgs cilvēkiem un dabai. Neieguldi kompānijās, kuras citiem atņem iespēju dzīvot. Izvēlies aicinājumu, kas palīdz atrast tavu līdzjūtības ideālu.” Izlem, ko no šiem vārdiem pieņemt savā dzīvē, un meklē darbu, kurš palīdzēs uzturēs miermīlīgu dzīvi.
Esi pārmaiņas, ko vēlies redzēt pasaulē.
Šis nav tikai plaši zināms Gandija teiciens, tas ir aicinājums rīkoties. Ir daudzi veidi, kā tu vari rīkoties, lai kļūtu par pārmaiņām pasaulē:
- Maini sevi. Vardarbība sākas, ja pieļauj to kā iespējamu risinājumu vai necenties novērst. Tātad, tevī iekšā ir spēja apturēt vardarbību un kļūt miermīlīgam. Meklējot veidus, kā nekaitēt dabai un dzīvajām radībām, sākumā maini sevi un tad maini pasauli.
- Esi daļa no risinājuma. Esi cilvēks, kurš mīl citus tādēļ, ka viņi ir viņi paši. Liec cilvēkiem tavā klātbūtnē justies ērti un brīvi. Tu iegūsi daudzus draugus un cieņu no jau esošajiem.
- Piedalies ANO Starptautiskajā Miera Dienā. Tā ir diena bez vardarbības, un tiek atzīmēta katru gadu 21. septembrī.
- Parunā ar citiem par viņu miera uzskatiem. Dalieties ar idejām, kā radīt miermīlīgāku pasauli un pieņemt atšķirības, izvairoties no konfliktiem. Jūs variet taisīt video, rakstīt stāstus, dzejoļus vai rakstus, lai pavēstītu pasaulei, kāpēc miers ir tik svarīgs.
- Upurē sevi, lai palīdzētu citiem. Viscēlākais veids, kā izrādīt savus uzskatus par mieru pasaulē, ir pašam upurēties, un ne jau tiem, kuri tev nepiekrīt. Gandijs ziedoja savu ienesīgo juristu biroju Durbānā, Dienvidāfrikā, lai dzīvotu vienkāršu dzīvi un dalītos ar bezspēcīgo un trūcīgo sāpēm. Viņš ieguva miljonu sirdis, bet nekad neizmantoja varas spēku, tikai altruismu. Arī tu vari vairot mieru, izrādot vēlmi upurēt savas egocentriskās vēlmes. Iekaro citu sirdis, parādot vēlmi ziedoties kā augstāka vārdā. Ja ne tik daudz, tad vismaz apsver iespēju pieteikties brīvprātīgo darbam.
- Ienes harmoniju pasaulē, cīnoties par mieru un mīlestību visiem. Lai arī tas var šķist biedējoši, atceries kā Gandijs – trausls, pazemīgs, neliela auguma vīrs – veica iespaidīgus varoņdarbus, balstoties uz nelaužamiem nevardarbības principiem. Tavam individuālajam ieguldījumam ir nozīme!
Paplašini savas zināšanas par mieru.
Tev ir brīva izvēle atrast pašam savu ceļu. Viss, ko izlasīji šajā rakstā, ir tikai ieteikumi. Tam nav jāseko kā dogmai, tas nav domāts, lai tev ko uzspiestu, tas var būt tikpat vēlams kā citi ieteikumi, ko vēlies lasīt. Dienas beigās, dzīvošana mierā ir tikai tavas apziņas, caur tavām vēlmēm un izpratni atrasts viedoklis, gūts no visiem pasaules stūriem, no cilvēkiem, kurus esi saticis, no tavas sirdsapziņas un zināšanām. Dodies uz priekšu ar mieru!
Turpini mācīties. Šis raksts ir tikai neliels ieskats personīgā un pasaulīgā vajadzībā. Ir pieejama plaša lasāmviela par doto tēmu, sevišķi par aktīvistiem, no kuriem daudz var mācīties. Dalies ar savām zināšanām un izplati mieru visur, kur dodies!
